jekabpilssiltums@jekabpilssiltums.lv +371 65233100 Nameja ielā 4a, Jēkabpils
jekabpilssiltums@jekabpilssiltums.lv +371 65233100 Nameja ielā 4a, Jēkabpils
Temperatūra Jēkabpilī -°;
Ētikas kodekss

Ētikas kodekss

 

Apstiprināts

ar Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils siltums”

2020.gada 19.marta valdes lēmumu

(valdes sēdes protokols Nr.1-11/6, 3.punkts)

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“Jēkabpils siltums”

__________________________________________________________________

Reģistrācijas Nr.40003007778, Nameja iela 4a, Jēkabpils, LV - 5201Tālrunis 65233100, fakss 65220710

e-pasts: jekabpilssiltums@jekabpilssiltums.lv

Jēkabpilī, 2020.gada 19.martā

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils siltums”

Ētikas kodekss

Izdots saskaņā ar

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu,

likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta astoto daļu, 22.pantu un Ministru kabineta 27.10.2017. noteikumu “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” Nr.630 7.4.apakšpunktu

I. Vispārīgie noteikumi

  1. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils siltums” (turpmāk – Sabiedrība) Ētikas kodekss nosaka ētiskas rīcības pamatprincipus ar mērķi veicināt Sabiedrības amatpersonu un darbinieku (turpmāk – nodarbinātie) ētisko apziņu, darba un uzvedības kultūru, nostiprināt profesionālo ētiku, veidot pozitīvu Sabiedrības tēlu sabiedrībā un vairot sabiedrības uzticību Sabiedrībai, nodarbinātā tiesības un pienākumus, darbības, kas vērstas uz interešu konflikta novēršanu, informācijas par lobētājiem publicēšanas un atbildību par Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.
  2. Ētikas kodekss ir Sabiedrības darba organizācijas sastāvdaļa un ir saistošs visiem Sabiedrības nodarbinātajiem, neatkarīgi no ieņemamā amata, nodarbinātības tiesisko attiecību veida un ilguma.

II. Ētikas pamatprincipi

  1. Neatkarības un neitralitātes princips
    1. Nodarbinātais ir neatkarīgs un neitrāls spriedumos, lēmumos un rīcībā pret ikvienu personu, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, ārējos un iekšējos normatīvos aktus un ētikas pamatprincipus;
    2. Nodarbinātais savā profesionālajā darbībā un, it īpaši, lēmumu pieņemšanā neietekmējas no piederības partijām, politiskām kustībām vai organizācijām, kā arī no personiskās un mantiskās ieinteresētības;
    3. Nodarbinātā uzvedība atbilst profesionālās ētikas normām un rada pārliecību par spēju kontrolēt jebkuru situāciju.
  2. Objektivitātes princips
    1. Jautājumu izskatīšana Sabiedrībā notiek pēc būtības, objektīvi, ņemot vērā pārbaudītu informāciju;
    2. Nodarbinātais savā darbā ievēro precizitāti, kas ir cieņas un uzmanības izpausme pret sevi, pārējiem nodarbinātajiem, klientiem un sabiedrību kopumā;
    3. Nodarbinātais jautājumu izskatīšanā izslēdz formālu pieeju, kā arī jautājumu konstruktīvu izskatīšanu traucējošu uzvedību;
    4. Nodarbinātais ārpus amata pienākumu pildīšanas komunikācijā ar citām personām, tai skaitā politiskām personām, personām, kas ieņem nozīmīgu  publisku amatu, nodrošina, ka komunikācija nerada šaubas par nodarbinātā objektivitāti un negatīvi neietekmē Sabiedrības reputāciju, nerada korupcijas un interešu konflikta riskus.
  3. Atklātības un lojalitātes princips
    1. Nodarbinātais ir profesionāli atklāts pret pārējiem nodarbinātajiem un sabiedrību kopumā saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot noteikto konfidencialitāti un respektējot privātumu;
    2. Nodarbinātais savas kompetences ietvaros iesaistās, lai sabiedrībai ir viegli pieejama vispusīga, aktuāla un viegli uztverama informācija par Sabiedrības darbu. Skaidro iecerētās darbības, pieņemto lēmumu būtību un ieguvumus no tiem;
    3. Nodarbinātais savas kompetences ietvaros izvērtē, kāda Sabiedrības rīcībā esoša vai tās radīta informācija būtu nozīmīga sabiedrībai, ierosina un sekmē šādas informācijas vispārpieejamības nodrošināšanu;
    4. Nodarbinātais savas kompetences ietvaros veic visas nepieciešamās darbības, lai novērstu iespēju nesankcionēti iegūt Sabiedrības rīcībā esošu informāciju;
    5. Nodarbinātais savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret Sabiedrību un tā darbības mērķiem, koleģiālām attiecībām un korporatīvās kultūras prasībām.Nodarbinātais publiski pauž Sabiedrības viedokli vai gribu, ja kompetences ietvaros tam ir tiesības to paust.
  4. Taisnīguma un godīguma princips
    1. Taisnīguma principa ievērošana Sabiedrībā ir priekšnosacījums klienta interešu līdzsvarošanai ar sabiedrības interesēm kopumā;
    2. Taisnīgums ir savstarpējo attiecību norma katram nodarbinātajam neatkarīgi no ieņemamā amata;
    3. Nodarbinātais savus pienākumus pilda godprātīgi – godīgi, atklāti un patstāvīgi (personiski), nepārliekot savu pienākumu izpildi uz citiem nodarbinātajiem vai citām trešajām personām, ievērojot likumus, ētikas normas un citas saistošas prasības;
    4. Nodarbinātais neizmanto amata stāvokļa priekšrocības personīgā vai mantiskā labuma iegūšanai sev vai citai personai;
    5.  Nodarbinātais pildot pienākumus, ievēro objektivitāti un neitralitāti. Atturas no darbības, kuras dēļ nodarbinātā vai Sabiedrības godprātība, objektivitāte vai neitralitāte var tikt apšaubīta;
    6.  Nodarbinātais nepieļauj nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informē par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai, atbilstoši ārējos normatīvajos aktos un Sabiedrības iekšējos normatīvajos aktos par korupcijas un interešu konflikta riska novēršanu noteiktajai kārtībai;
    7. Saskaņā ar noteikto kārtību nodarbinātais informē (ceļ trauksmi) par iespējamiem pārkāpumiem, kurus novēro, pildot pienākumus.
  5. Vienlīdzības princips
    1. Nodarbinātais, pildot savus amata pienākumus, pauž vienlīdzību likuma priekšā pret visiem nodarbinātajiem un klientiem, neizrādot nevienam īpašu labvēlību un nepieļaujot nekādas privilēģijas un izņēmumus, ja tie nav paredzēti normatīvajos aktos, tai skaitā nenodrošinot kādam no lobētājiem priekšrocības;
    2. Nodarbinātā īpaša vai atšķirīga attieksme pret kādu nodarbināto vai klientu nav pieļaujama;
    3. Vienlīdzības ievērošanā noteicošais ir taisnīgums.
  6. Profesionalitātes un efektivitātes princips
    1. Nodarbinātais izmanto un attīsta darbā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas;
    2. Nodarbinātais ir mērķtiecīgs un orientēts uz rezultātu;
    3. Nodarbinātais strādā efektīvi, izvirzīto mērķi un kvalitatīvu rezultātu sasniedzot ar iespējami mazākiem resursiem;
    4. Rīcība, lēmumi un viedokļi ir pamatoti un izsvērti, pamatojas objektīvos faktos un datos;
    5. Nodarbinātais ir atvērts pārmaiņām un iesaistās jaunu pieeju un inovāciju izmantošanā Sabiedrībā.
  7. Atbildības princips
    1. Nodarbinātais pienākumus pilda atbildīgi un rūpīgi, apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē kopīgo Sabiedrības darba rezultātu;
    2. Nodarbinātais spēj pieņemt skaidrus un pamatotus lēmumus un uzņemties atbildību par tiem;
    3. Nodarbinātais nodrošina lietderīgu, saimnieciski izdevīgu, efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu darbību;
    4. Nodarbinātais pārdomāti, pamatoti un lietderīgi rīkojas ar Sabiedrības resursiem;
    5. Nodarbinātais spēj atzīt savas kļūdas un uzņemties atbildību par tām.

III. Nodarbinātā tiesības un pienākumi

  1. Nodarbinātā tiesības
    1. Pieņemt patstāvīgus lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei;
    2. Brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt personisko viedokli atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei;
    3. Uz privātās dzīves neaizskaramību;
    4. Atteikties pildīt darba devēja vai tiešā vadītāja dotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Šāds atteikums nav uzskatāms par darba pienākumu pārkāpumu;
    5. Saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņpilnu attieksmi no darba devēja, tiešā vadītāja un Sabiedrības klientiem;
    6. Informēt SabiedrībasĒtikas komisiju un saņemt tās novērtējumu, ja darba uzdevums vai viedoklis ir izteikts nodarbinātā cieņu, godu vai pašapziņu aizvainojošā vai diskriminējošā formā;
    7. Iesniegt Ētikas komisijai priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Ētikas kodeksā.
  2. Nodarbinātā pienākumi
    1. Ievēro vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā, apzinoties, ka katra atsevišķa nodarbinātā uzvedība un rīcība veido Sabiedrības kopējo tēlu sabiedrībā;
    2. Ierobežotas pieejamības informāciju, kas iegūta, pildot amata pienākumus, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, aizliegts izpaust un izmantot personiskās interesēs vai kādā citā veidā, kas ir pretrunā normatīvajiem aktiem;
    3. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas un kvalifikāciju, kas uzlabotu amata pienākumu izpildi.
    4. Ievēro profesionālo etiķeti un darba kultūru, ar cieņu izturas pret citiem nodarbinātajiem un sabiedrības locekļiem. Ar korektu uzvedību, ārējo izskatu un stāju veicina pamatotu sabiedrības uzticēšanos Sabiedrībai;
    5. Izvairās no nekoleģiālām attiecībām – intrigām, garastāvokļa ietekmes, tenkām un liekulības;
    6. Savtīgos nolūkos neizmanto koleģiālās, padotā un vadītāja attiecības;
    7. Nodarbinātais amata pienākumu izpildes ietvaros nodarbinātajiem sniedz patiesu un pārbaudāmu informāciju;
    8. Informē citus nodarbinātos par profesionāli aktuālām tēmām un pieredzi, kas varētu būt noderīga arī tiem;
    9. Izvairās no personīgā labuma gūšanas, izmantojot savu amata stāvokli;
    10. Izvairās no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi;
    11. Saudzīgi izturas pret Sabiedrības īpašumu;
    12. Nodrošina klientam iespēju saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām Sabiedrības funkcijām. Kvalitatīvs pakalpojums izpaužas kā nodarbinātā atbilstoša rīcība, attieksme un profesionalitāte pret klientu.

IV. Vadītāja pienākumi

  1. Papildus Ētikas kodeksa II. un III. nodaļā minētajiem pienākumiem valdes locekļiem un tiešajiem vadītājam (turpmāk – Vadītājs) ir papildus pienākumi Ētikas kodeksa mērķa īstenošanai:
    1. Ar savu piemēru motivē nodarbināto taisnīgam un godīgam darbam, sekmīgai darbībai un veicina nodarbinātā atbildīgu attieksmi pret amata pienākumiem;
    2. Skaidri formulē Sabiedrības vai tās struktūrvienības darbības mērķus un prioritātes, kā arī attiecīgās struktūrvienības funkciju sasaisti ar Sabiedrības mērķiem;
    3. Definē un ievieš darbībā Sabiedrības stratēģisko redzējumu un organizē Sabiedrības vai struktūrvienības darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais rezultāts;
    4. Regulāri informē padotos par turpmāko rīcību un attīstības perspektīvām;
    5. Nodrošina nodarbinātos ar darbam nepieciešamo un citu aktuālu informāciju;
    6. Plāno un informē nodarbinātos par karjeras attīstības iespējām Sabiedrībā;
    7. Veicina nodarbināto profesionālo izaugsmi;
    8. Veido darba vidi un risina problēmas, kas pamatojas uz atklātību, līdzdalību, profesionalitāti, cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē;
    9. Atbild par darba gaisotni struktūrvienībā;
    10. Neveic un nepieļauj intrigas, dažādu destruktīvu grupējumu veidošanos Sabiedrībā;
    11. Nodarbinātā kļūdaino rīcību pārrunā ar nodarbināto individuāli;
    12. Atbalsta nodarbinātā radošo pieeju un iniciatīvu darba procesa uzlabošanai;
    13. Uzklausa un iespēju robežās ņem vērā nodarbinātā viedokli, nevienu personiski neaizskarot un neaizvainojot;
    14. Informē nodarbināto par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, kā arī par interešu konflikta konstatēšanu un riska jomām, kurās šādi konflikti var rasties, veicot amata pienākumus;
    15. Pastāvīgi pilnveido Sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu, darba vidi un darba procesus tā, lai mazinātu iespējamos pārkāpumus un celtu Sabiedrības darba efektivitāti.

V. Nodarbinātā rīcība saziņā ar lobētājiem

  1. Lobētājs ir fiziska persona vai privāto personu tiesību juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu – apzināti  sazinās ar Sabiedrības nodarbināto nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai un šī saziņa neizriet no normatīvajos aktos noteiktajām lēmumprojektu saskaņošanas un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas procedūrām.
  2. Nodarbinātajam ir pienākums publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko nodarbinātais ir bijis atbildīgs. Informāciju nodarbinātais publisko, nodot to Sabiedrisko attiecību speciālistam vai citam atbildīgajam nodarbinātajam ievietošanai Sabiedrības mājaslapā, norādot informāciju par lobētāju, kādu personu intereses viņš pārstāv, viņa izteiktajiem priekšlikumiem un kādā veidā tie ņemti vērā un kādā veidā notikusi saziņa ar lobētāju (tikšanās, sarakste, darba grupa vai cits veids)
  3. Nodarbinātajam ir pienākums, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.
  4. Nodarbinātais informē tiešo vadītāju vai Sabiedrības valdi par paredzamo tikšanos ar lobētāju, kā arī dara zināmu informāciju, kas saņemta no lobētāja.
  5. Ja lēmuma pieņemšanas laikā atklājas, ka lēmums var skart nodarbinātā vai viņa ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses, lūgt Sabiedrības valdei sevi atstatīt no turpmākas dalības lēmuma pieņemšanā.
  6. Nodarbinātajam ir pienākums izvērtēt ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, kas saņemts, pildot amata pienākumus, ņemot vērā to, kāds labums no šāda ielūguma vai viesmīlības piedāvājuma pieņemšanas ir Sabiedrībai un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam lēmuma pieņemšanas procesā.
  7. Nodarbinātais, pieņemot lēmumu, ņem vērā vietējās sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.

VI. Atbildība par Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem

  1. Sabiedrība izveido Ētikas komisiju, kuras nolikumu apstiprina Sabiedrības valde.
  2. Nodarbinātā Ētikas kodeksa normu pārkāpuma gadījumā nodarbinātais var iesniegt iesniegumu Ētikas komisijā.
  3. Nodarbinātais šaubu gadījumā par iespējamās rīcības atbilstību Ētikas kodeksa normām var konsultēties ar Ētikas komisiju vai tās locekli.
  4. Nodarbinātā rīcības atbilstību Ētikas kodeksam vērtē Ētikas komisija un tā var tikt vērtēta arī disciplinārlietas ietvaros.

VII. Pārējie noteikumi

  1. Nodarbinātie tiek iepazīstināti ar Ētikas kodeksu un Ētikas komisijas nolikumu, ko apliecina ar savu parakstu (1.pielikums “Nodarbināto apliecinājumi).
  2. Sabiedrība nodrošina, ka Ētikas kodekss un Ētikas komisijas nolikums ir pieejams nodarbinātajiem papīra formā katrā struktūrvienībā un elektroniskā formā Sabiedrības informācijas sistēmā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils siltums”

Valdes priekšsēdētājs                                                              _______________A.Karpenko

Valdes loceklis                                                                        _______________J.Broņka

Valdes loceklis                                                                        ______________   O.Dubiņins

Sagatavoja: juriste E.Zalaka-Rižika

Atpakaļ